Mans vārds ir Ivars, un es atjaunoju mēbeles. Ne tikai vecas, bet arī tās, kas kādam kļuvušas liekas. Dažreiz manās rokās nonāk īsti dārgumi, kas bijuši nolemti ugunskuram, bet biežāk – mēbeles, kuras vairs neiederas interjerā vai kurām ir emocionālā vērtība, kas pelnījusi turpinājumu paaudzēs.

Agrā jaunībā es nolēmu apgūt mākslinieciskā stila mēbeļu galdnieka arodu. Iestājos skolā un … nomainīju profesiju saistītu ar elektrību. Ziniet, jaunība, alus un pilnmēness. No skolas aizgāju to nepabeidzis. Elektrība mani diez ko neinteresēja. Esmu iemēģinājis roku dažnedažādākos darbos. Un urbis gana plānus galdiņus. Es protu izslaukt govi. Taču lielākā daļa no manas dzīves  darba  gaitām bija saistītas ar būvniecību, no būvbedres līdz atslēgai, kā mēdz sacīt. 

Kad radījām Mājlietu salu, sākumā vienkārši tirgojām lietotas mēbeles. Bet jau no pirmās dienas sapratām – tās var pārvērst, uzlabot, iedot jaunu dzīvi. Sāku ar nelieliem uzlabojumiem, bet es aizrāvos. Mācījos, pētīju, eksperimentēju un radīju. Un radīju vēl, un vēl. Šobrīd tas ir mans darbs, mans prieks un mana sirdslieta.

Mēbele nav tikai priekšmets. Tā ir saruna. Es vēroju. Es pierodu. Es sajūtu. Un tad mēs sākam. Katram galdam, krēslam vai skapim ir savs stāsts – es tikai palīdzu to izstāstīt no jauna.

Bet es neesmu viens. Inga redz vīziju, pirms tā kļūst par īstenību. Viņa izprot interjeru, noskaņu, krāsas un emocijas, kas telpai piedod raksturu. Es piešķiru mēbelēm jaunu dzīvi, viņa palīdz tām atrast vietu pasaulē.

Esmu Inga – cilvēks, kurš telpās redz vairāk nekā tikai sienas un mēbeles. Man svarīgas ir sajūtas. Krāsas, gaismas, formas un tekstūras – tās visas kopā rada vidi, kas piepilda un iedvesmo. Interjera dizains man nav tikai darbs – tā ir mana valoda, ar kuru izsaku emocijas.

Mana bērnība bija pilna ar mākslu un dabu. Vēl pirms pratu lasīt, es stundām šķirstīju mākslas grāmatas, un manas lelles Lolita un Ilze vienmēr dzīvoja rūpīgi iekārtotās mājās. Šīs mazās, bet būtiskās detaļas veidoja manu pasaules redzējumu – izpratni par to, cik svarīga ir vide, kurā dzīvojam.

Pirmais lielais izaicinājums, kurā līdz galam apzinājos savu aizraušanos ar telpu radīšanu, bija darbs pie scenogrāfijas Liepājas teātra izrādei "Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu". Tas bija mirklis, kad sapratu – vide nav tikai fiziska telpa, tā rada emocijas un noskaņu. Šo izpratni vēlāk ienesu arī klientu mājās, piemēram, kādas lauku mājas renovācijā, kur katrs elements bija kā gabaliņš no stāsta par mieru, harmoniju un mājīgumu.

Mājlietu sala ir mana un Ivara radīts projekts – vieta, kurai ir dvēsele. Veikals vairs nepastāv, bet filozofija turpinās – radīt telpu, kas sniedz patīkamas emocijas, kas ir personīga, silta un dzīva.

Mans rokraksts nav piesaistīts konkrētam stilam – tas ir mans, veidots caur sajūtām. Kad strādāju pie interjera, man ir svarīgi, lai telpa kļūst par vietu, kur valda miers, mājīgums, harmonija un iedvesma. Katra telpa ir stāsts, un es palīdzu tai piedzimt.